Krīze – dramatisku pārmaiņu un nebijušu iespēju laiks Centrāl-Austrumeiropā

By Evita Lune, Partner and Country Manager Latvia 

Krīze ir atstājusi dramatisku iespaidu uz darba tirgu Centrāl- un Austrumeiropā. Milzīgais pieprasījums pēc cilvēkresursiem ir būtiski krities. Darba ņēmēju tirgus laiks ir pagājis, tagad noteikumus diktē darba devēji. Smagi cietuši tādi sektori kā nekustāmais īpašums, finansu pakalpojumi, automobiļu ražosana un tirdznieciba, konsultācijas. Arī Latvijā, bezdarba līmenim sasniedzot līdz šim nepieredzēti augstu līmeni 15.3 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un sarūkot vidējai darba algai, kas pēdējos piecpadsmit gadus bija tikai kāpusi, varam secināt, ka darba tirgus noteikumi ir būtiski mainījušies. Uzņēmumi pārsvarā konkcentrējās uz biznesa reorganizāciju un restrukturizāciju, nevis uz attīstību kā agrāk. Augsta līmeņā vadītāju meklēšanas jomā uzsvars ir bijis uz eksistējošo vadītāju nomaiņu vai jaunu vadītāju piesaisti restrukturēto uzņēmumu jaunajām struktūrvienībām, nevis uz jaunu un attīstošos uzņēmumu vadītāju meklēšanu.

Tirgū tiek pieprasīts pavisam cits kandidāta profils – ir vajadzīgi vadītāji, kas gatavi strādāt praktiskā nevis konceptuālā līmeni, kas ir ieinteresēti un spējīgi strādāt ar klientiem, nodarboties ar pārdošanu, spēj pieņemt ekonomiski pamatotus, dažkārt nepopulārus lēmumus, nodarboties ar finansu un naudas plūsmas problmēmu risināšanu. Laiks, kad starptautisko uzņēmumu izglītotie funkcionāri, kuri iegūst augstus amatus pateicoties izcilām oratora prasmēm un izkoptām angļu valodas zināšanām, ir pagājis, tāpat kā ir pagājis laiks, kad vadītāji varēja rēķināties ar lielu administratīvo atbalstu un reāli nepilna laika darba dienu, kas sākas ar laisku jaunāko ziņu izskatīšanu un atbildēšanu uz e-pastiem.

Kā piemērus Latvijas vadītājiem, par kuru kalibrs, kvalifikācija un personības augstu novērtētas starptautiskā līmenī, minēšu Juris Jonaiti (NP Foods Prezidents), Edgaru Štelmaheru (New Rosme Prezidents) un Jāni Meikšānu (Mepha Reģionālais Direktors).

Straujš apgrozījuma kritums, negaidīts nodokļu pieaugums, politiskā un ekonomiskā nestabilitāte, neskaidrība par nākotni, nepieciešamība pieņemt nepopulārus lēmumus un izjaukt to, kas būvēts ilgus gadus ar vislabākajiem nodomiem – tā ir realitāte, ar ko uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem Centrāl-Austrumeiropā nācies nodarboties pēdējo divu, trīs gadu laikā. Latvija uz kopējā fona izskatās ne tikai ļoti maza, bet arī diezgan bēdīgā situācijā – kā viena no valsīm ar visliekāko IKP kritumu un vislielako valsts parādu. Tātad valsts, kurā ir mazs un sarūkošs patēriņš un kurā iespējams būtisks nodokļu sloga pieaugums nākotnē.

Lai attīstītu savu karjeru augstākā līmenī un būtiski uzlabotu savus ienākumus, vadītājiem no Latvijas būtu jāizskata piedāvājumi ārpus Latvijas, jāizmanto iespējas, ko sniedz globālie un reģionālie uzņēmumi, kas veicina vadītāju starptautisko rotāciju (piemēram, Cemex, Procter & Gamble, Statoil). Pārsvarā šādas iespējas izmanto tikai gados jauni speciālisi un vadītāji bez ģimenes, kā rezultātā augstākā līmeņa vadītājiem Latvijā trūkst pieredzes lielu uzņēmumu vadīšanā, kvalifikācija ir vairāk universāla un nedod iespēju profesionāli iedziļināties padoto darbā lielākos uzņēmumos, trūkst starpkultūru pieredzes darbam ar kultūrām, kas nav no Eiropas, trūkst tirgus apstākļos iegūtas, pēc būtības kvalitatīvas izglītības. Ļoti reti Latvijas vadītāju CV redzam tādas augstskolas kā Hārvardas biznesa skola, Londonas biznesa skola, IMD, INSEAD vai Stokholmas ekonomikas augstskola, kurās būtu iegūts MBA vai EMBA grāds. Līdz ar to, meklējot direktorus darbam globālā līmenī starptautiski un globāli uzņēmumi īpašu interesi par kandidātiem no Latvijas neizrāda. Viens no piemēriem, kur augsta līmeņa vadītājs no Latvijas guvis būtiskus panākumus Centrāleiropā, ir Igors Rodins, Deloitte Partneris.

Vadītāji Latvijā pārsvarā izvēlas komfortablāko karjeras ceļu ar mēreniem ienākumiem, kas jau tuvojas Austrumeiropas un Skandināvijas valstu vadītāju ienākumiem, bet būtiski atpaliek no Centrāl- un Rietumeiropas vadītaju algām. Uzrunājot augstākā un vidēja līmeņa vadītājus no Vācijas, reti dzirdam algas prasības zem 120 000 – 150 000 EUR gadā, savukārt Latvijā šāda līmeņā atalgojumu sasniedzis salīdzinoši neliels vadītāju skaits.

Darbs Krievijā un NVS tirgos Latvijas vadītājiem var dot tūlītēju ievērojamu ienākumu pieaugumu, izmantojot esošo kvalifikāciju. Rietumu uzņēmumi, kuriem Krievija un NVS ir būtiski noieta tirgi, uzskata, ka kandidātiem no Baltijas ir augstākas ētikas normas, Rietumnieciskāka domāšana un pieredze nekā vietējiem kandidātiem. Protams, Latvijas kandidātu spēja strādāt krievu valodā, krievu un citu pēcpadomju valstu kultūras un vēstures izpratne ir būtiska priekšrocība, salīdzinot ar kandidātiem no Rietumiem. Vienīgi jāņem vērā, ka Krievijā kļuvis arvien grūtāk pagarināt darba atļaujas, jo stingri tiek ievērotas ārzemnieku kvotas. Tas pats attiecas uz Krievijas un NVS vadītājiem, kuri vēlētos iegūt darba atļaujas citās Centrāl- Austrumeiropas valstīs. Krievijā strādājuši vai strādā tādi augsta līmeņā vadītāji no Latvijas kā, piemēram Māris Mančinskis, Druvis Mūrmanis, Uģis Zemturis, Edvins Korneliuss un Juris Lapše.

Atsevišķos gadījumos uzņēmumi Latvijā izvēlējušies piesaistīt kadidātus no ārzemēm, kuriem ir būtiska pieredze pārmaiņu vadībā sarūkošā tirgū, pieredze reorganizācijā, pārfinansēšanā vai uzņēmuma sadalīšanā un pārdošanā. Priekšroka ārzemju vadītājiem tikusi dota arī gadījumos, kad uzņēmums baidījies piesaistīt vietējo vadītaju, kas varētu būt saistīts ar kādiem politiskajiem spēkiem un darījumiem, piemēram Kristofers Gviliams Parex Bankā. Vēl joprojām starptautiskos uzņēmumus Latvijā vada ekspatrioti.

Lai arī vietējie vadītāji izmaksātu daudz lētāk, tieši specifiskas kvalifikācijas trūkums augstākā līmeņā vadītājiem konkrētajā sfērā (loģistika, ražosana, finanses, mazumtirdzniecība) un tādu biznesam piemērotu personisko īpašību kā - augsts enerģijas līmenis, spēja precīzi un ātri operēt ar skaitļiem un citiem racionāliem argumentiem, spēja un vēlēšanās pārdot – trūkums nosaka to, ka vēl joprojām daudzus starptautiskos uzņēmumus, kas darbojas Latvijā, vada ārzemnieki.

Nākotnē paredzams pieprasījums pēc vadītājiem ar starptautisku izglītību un pieredzi, augsti profesionālu kvalifikāciju vienā vai vairākās jomās kā arī ar personīgām īpašībam, kas ļauj demonstrēt vairākus talantus vienlaicīgi – piemēram, vienlaicīgi radoša personība ar augsti attīstītām analītiskajām spējām vai augsti attīstīts intelekts komplektā ar empātiju un spēju komunicēt ar dažādu sociālu slāņu un tautību darbiniekiem.

Tādas jomas kā finansu pakalpojumi, telekomunikācijas, ražošana, tehnoloģijas un tirdzniecība jau tagad izrāda pieaugošu aktivitāti un izvērtējamas kā perspektīvas tuvā nākotnē.

Pedersen & Partners is a leading international executive search firm. We operate 43 wholly owned offices in Albania, Armenia, Austria, Azerbaijan, Belarus, Bosnia and Herzegovina, Bulgaria, Canada, Croatia, Cyprus, Czech Republic, Egypt, Estonia, Finland, Georgia, Germany, Greece, Hungary, India, Iran, Israel, Kazakhstan, Latvia, Lithuania, Macedonia, Moldova, Mongolia, Nigeria, Poland, Romania, Russia, Saudi Arabia, Serbia, Slovakia, Slovenia, South Africa, Turkey, Ukraine, United Arab Emirates and Uzbekistan. Our values Trust - Relationship - Professionalism apply to our interaction with clients as well as executives.